Sociālā kampaņa
„Bizness pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci”
LPAA biedru uzņēmumi ģenerē aptuveni 30% no kopējā nozares apgrozījuma un darbojas ārpus ēnu ekonomikas zonas. Bez Latvijas uzraugošajām institūcijām, LPAA biedru uzņēmumi tiek strikti un metodiski uzraudzīti gan no auto ražotāju puses, gan no to īpašniekiem (lielākā to daļa ir no Skandināvijas, kur ēnu ekonomika netiek pieļauta).
Saskaņā ar nozares „Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts”(NACE 45) uzņēmumu finanšu datiem apgrozījums nozares uzņēmumos 2009.gadābija 943 miljoni LVL, 2010.gadā - 977 miljoni LVL, bet 2011.gadā apgrozījums jau būs sasniedzis1,1 miljardu LVL.
Automobiļu servisa pakalpojumu tirgus 2010.gadā ir audzis par +10% un 2011.gadā - par +15%.
Jaunu vieglo automašīnu tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par +24% 2010.gadā un +77% 2011.gadā. Jaunu kravas automašīnu un autobusu tirgus audzis par +41% un +97% attiecīgi 2010.gadā un 2011.gadā. Lietotu pasažieru automašīnu tirgus Latvijā ir audzis par +12% un +20% attiecīgi 2010.gadā un 2011.gadā.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto un, galvenokārt, pieņēmumu, ka lietotu automašīnu tirdzniecības un „neatkarīgo” servisu (pie„neatkarīgiem” iedalot auto ražotāju rūpnīcu tīklā neietilpstošus un neautorizētus servisus) tirgus 2010.gadāvidēji bija 80% un ir „pelēks”, varam uzskatīt, ka 2010.gadā nozarē uzskaitītajam apgrozījumam klāt nākuši 26.5 milj. LVL (+2.7%) un 2011.gadā - 48.9 milj. LVL (+4.5%) nereģistrētu/daļēji reģistrētu ieņēmumu. Galvenais ēnu ekonomikas ģenerators mūsu nozarē ir lietotu automašīnu tirdzniecība un „neatkarīgo” servisa uzņēmumu tirgus.
Rezumējot varam secināt, ka nozares „Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts” ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā sastāda vidēji 50% no kopējā gada apgrozījuma, kas ir aptuveni 500 miljoni LVL.
„Katrs, kurš pērk preces un pakalpojumus bez čeka, uzspļauj bērniem, kuri ir atkarīgi no nodokļu naudas”
Latvijas ekonomika attīstās nevis pa kvalitatīvo, efektīvo un inovatīvo spirāli, meklējot jaunus produktus un pakalpojumu nišas, bet pa ekstensīvo - darīt to pašu, ko kaimiņš, tikai lētāk uz kvalitātes un nodokļu nemaksāšanas rēķina.Ēnu ekonomikas zonā uzņēmumiem nav izteikta vēlmeattīstīties, bet ir nolemtība palikt maziem un Valsts ieņēmumu dienestam nepamanāmiem, tādejādi ap 90% nozares dalībnieki (pēc uzņēmumu skaita)būtībā ir bez izaugsmes perspektīvām.
Diemžēl Latvijā vairākumam „neatkarīgo” servisu ir iegājusies arī pirātiskas darbības prakse – nelikumīgi izmantot dažādu auto marku zīmolus un preču zīmes, auto diagnostikai izmantot pirātiski iegūtas IT programmas un datu bāzes. Rezultātā bieži tiek krāpnieciski maldināts patērētājs par „neatkarīgo” servisu kompetenci un tiesībām veikt automašīnu servisa un remontu darbus to garantijas periodā. Jāsaprot, ka pat it kā parasta regulārā automašīnas servisa apkope nav tikai eļļas un filtru maiņa, bet ir vēl 50 līdz 70 darbības, kas servisam ir profesionāli jāveic auto apkopes ietvaros, turklāt visi šie procesi par katru automašīnu ir atbilstoši jādokumentē un jāievada rūpnīcu digitālajās tiešsaistes datu bāzēs, lai automašīnai, iebraucot jebkuras ES valsts attiecīgās auto markas servisā, tiktu nodrošināts bezmaksas garantijas remonts, un būtu redzama tās remontu un apkopes vēsture.
Pirms remonta darbu uzsākšanas klientam jeb patērētājam ir tiesības iepazīties ar veicamo darbu aprēķiniem un tāmēm, pēc remonta -saņemt darījumu apliecinošus dokumentus: veikto darbu specifikācijas ar izmantoto rezerves daļu datiem, maksājuma čekus, darījuma kvītis. Tikai darījumu apliecinoši dokumenti sniedz patērētajiem iespēju pieprasīt servisa atbildību, kā arī pretendēt uz bezmaksas garantijas remontu. Bez darījumu apliecinošiem dokumentiem un bez savstarpēji saskaņotas veicamo darbu tāmes, patērētāji ir pakļauti riskam, ka serviss vienpusēji mainīs savstarpējo norunu.
Arī PTAC (Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) ir uzsvēris, ka tā atteikumi pieņemt un izskatīt patērētāju sūdzības par nekvalitatīvi veiktiem auto remontiem, visbiežāk ir saistīti ar maksājumu dokumentu trūkumu.
„Katrs, kurš saņem algu aploksnē, uzspļauj jaunajām māmiņām, kuras ir atkarīgas no nodokļu naudas”
LR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta sagatavotais pētījums liecina, ka uz 2010.gada nogali Latvijā no visiem „neatkarīgajiem” auto servisiem tikai pieci VID iesniegtajās atskaitēsir norādījuši, ka darbinieki saņem vismaz 200 LVL pirms nodokļu nomaksas, savukārt visi pārējie „neatkarīgie” valsts uzraugošajām iestādēm bija norādījuši, ka darbinieki saņem 100 - 200 LVL pirms nodokļu nomaksas. Būtībā varam apgalvot, ka auto remonta nozares darbinieki lielāko daļu savu ienākumu saņem „aplokšņu algās” un būtiski kropļo godīgu konkurētspēju. Uzņēmums, kurš maksā visus nodokļus arī par saviem darbiniekiem, visbiežāk zaudē konkurences cīņā ar uzņēmumu, kurš savam darbiniekam darba algu izmaksā aploksnē. Tas savukārt, norāda, ka izkropļota attieksme pret godīgu konkurenci ir ne tikai darba devējam, bet arī darba ņēmējs atzīst, ka viņamir „uzspļaut” valstij. Viens no LPAA priekšlikumiem Finanšu ministrijai ēnu ekonomikas apkarošanai bija valstī ieviest „divpusēju” datu bāzes sistēmu, respektīvi, aiz katra darbspējīgā iedzīvotāja personas koda ir redzama bilance: no vienas puses - cik ir bijuši dažādu valstij pienākošos nodokļos veiktie maksājumi (LVL), no otras puses - no valsts saņemtās sociālās izmaksas, nodrošinājumi un kompensācijas. Ar normatīvajiem aktiem nepieciešams noteikt proporcionalitātes principa piemērošanu no valsts pienākošajām izmaksām personai un tās apgādājamiem – atbilstoši personas veikto nodokļu iemaksu apjomiem,izņēmumus vien attiecinot uz sociāli neaizsargātām grupām (invalīdi, īstermiņa bezdarbnieki, vientuļās mātes, bāreņi u.c.).
„Katrs, kurš pērk kontrabandas preces, uzspļauj pensionāriem, kuri ir atkarīgi no nodokļu naudas”
Tirgū bieži sastopamas ir nezināmas izcelsmes un nelicencētas preces un materiāli, kas tiek „iepludināti” arī kontrabandas ceļā. Piemēram, ķīmiskās auto remonta krāsas, kuru lietošana ES ir aizliegta vai apšaubāmas kvalitātes un izcelsmes auto rezerves daļas, kontrabandas degviela, kuras lietošana modernos automobiļos ir saistīta ar ļoti lielu to sabojāšanas risku.
Ja servisā, kurā klients veic garantijas perioda apkopi vai remontu, bet izmanto rezerves daļas, kuras nav izplatījusi automobiļa ražotāja rūpnīca - tādejādi uzņemoties atbildību par to kvalitāti un atbilstību tā ražotajai automašīnai, klientam ir tiesības pieprasīt, lai par šīm detaļām tiktu pievienots dokuments, kas apliecina šo rezerves daļu atbilstību attiecīgaja mautomobilim un atbilstību automobiļa ražotāja kvalitātes prasībām, lai patērētāji nezaudētu automobiļa ražotāja garantiju uz automobili un tā detaļu kopumiem - mezgliem, kuru darbību nodrošina šī nomainītā detaļa.
Izmēri savu ēnu! www.manaena.lv
